Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Zaļā izvēle darbavietā

Gunta Kazinovska


Videi draudzīgs jeb zaļais iepirkums ir produktu vai pakalpojumu izvēle, kas balstīta uz nelabvēlīgās ietekmes uz vidi samazināšanu.


Izvēloties pirkumu, jānovērtē produkta ietekme uz vidi dažādos tā dzīves cikla posmos. Tas nozīmē, ka jāņem vērā produkta izejmateriālu nodrošināšanas, ražošanas, transportēšanas, uzglabāšanas, lietošanas un noglabāšanas izmaksas. Zaļais iepirkums balstās uz piesārņojuma novēršanas principu, kas tiecas samazināt ietekmi uz cilvēka veselību un vidi. Iegādājoties produktu, ir jāizvērtē vairāki aspekti – sākot no produkta iegādes nepieciešamības līdz iespējām to pienācīgi izvietot atkritumu noglabāšanas vietās vai nodot atkārtotai pārstādei.

Vairākas zaļā iepirkuma analīzes parāda ieguvumus vides jomā. Piemēram, Eiropas Komisija ir līdzfinansējusi izpētes projektu «RELIEF», lai novērtētu potenciālos ieguvums videi, ja tai draudzīgs valsts iepirkums tiktu plaši pārņemts visā Eiropas Savienībā. Valsts iestādes Eiropā ir lielākās informācijas tehnoloģijas iekārtu, elektroenerģijas, transportlīdzekļu utt. patērētājas. To patēriņš ir aptuveni 16% no ES iekšzemes produkta. Iegūtie projekta rezultāti sniedza šādus secinājumus:

  • ja visas valsts iestādes visā Eiropas Savienībā izmantotu zaļo elektroenerģiju, tas ietaupītu aptuveni 60 miljonus tonnu CO2, kas atbilst 18% no panākamā ES siltumnīcefekta gāžu samazinājuma saskaņā ar Kioto protokolu;
  • līdzīgu samazinājumu varētu sasniegt, ja valsts iestādes būvētu vai renovētu ēkas ar augstu, vidi aizsargājošu kvalitāti.

Videi draudzīga iepirkuma praktizēšana parāda organizācijas pozitīvu sniegumu attiecībā uz vidi, jo tiek ievērotas un mazinātas iestādes darbības sekas, turklāt tā tiek veidota vides apziņa. Ja aplūkojam preču un pakalpojumu dzīves cikla izmaksas, tad izdevīgs zaļais iepirkums ļauj ietaupīt naudu un aizsargāt vidi vienlaikus.

Zaļā iepirkuma pamatjautājumi:

Vai mums šo lietu tiešām vajag?
Vai tā nepatērēs pārāk daudz enerģijas?
Vai tā nepiesārņos vidi?
Vai tā ir otrreizēji pārstrādājama?

Latvijā zaļā izvēle nav obligāta

Latvijā kopš 2006. gada 1. maija spēkā ir stājies Publisko iepirkumu likums, kura viena no galvenajām iezīmēm ir vides prasību iestrādāšana iepirkumu procesos. Lai gan likums to neizvirza kā obligātu prasību, citu ES dalībvalstu pieredze rāda, ka vides prasības arvien biežāk tiek izmantotas kā viens no izvēles kritērijiem. Direktīva 2004/18/EK, uz kuru balstīts likums, nosaka, ka vides aizsardzība nevar būt pašmērķis, kas nesamērīgi sadārdzina pasūtījumus, un tā precizē, kādā veidā pasūtītājs var dot ieguldījumu vides aizsardzībā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, vienlaikus nodrošinot iespēju iepirkuma procesā saņemt ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu.

Lai ieviestu likuma prasības dzīvē, nepieciešama informācija par to, kā vides aizsardzības prasības var iekļaut iepirkuma dokumentos un kā novērtēt, kurš no piedāvājumiem ir ekonomiski visizdevīgākais. Šāda informācija pašlaik tiek sagatavota Eiropas Komisijas finansētajā projektā «Zaļais iepirkums un energomarķējums». Tā mērķis ir paaugstināt energomarķējuma izmantošanu iepirkuma procedūrās ikvienā uzņēmumā vai iestādē – valsts un pašvaldības institūcijās, jebkurā pakalpojumu, rūpniecības, transporta un citās nozarēs strādājošā uzņēmumā.

Zaļais birojs

Eiropas Komisijas programmas «Intelligent Energy Europe» ietvaros 2006. gadā tika aizsākts projekts «Zaļais iepirkums un energomarķējums – zaļāka iepirkuma procedūras veikšana». Projekta īstenošanā sadarbojas 12 partneri, kuru vidū ir gan reģionālās enerģētikas aģentūras, gan iestādes ar lielu darba pieredzi no deviņām Eiropas valstīm: Vācijas, Austrijas, Somijas, Itālijas, Slovēnijas, Bulgārijas, Latvijas, Ungārijas un Polijas. Projektu koordinē Berlīnes Enerģētikas aģentūra no Vācijas.

Projekta galvenie mērķi ir:

  • palielināt izpratni un zināšanas par energomarķējumu kā vienkāršotu metodi iepirkuma procedūru rīkošanā valsts, pašvaldību un privātajās institūcijās;
  • izstrādāt un izplatīt standartizētu instrumentu, kas ļautu ieviest zaļāka iepirkuma procedūras šādām produktu grupām:
    • mājsaimniecības elektrotehnika,
    • informācijas tehnoloģijas,
    • apgaismojums,
    • transportlīdzekļi,
    • zaļā elektroenerģija,
    • ēku konstrukciju būvelementi;
  • identificēt galvenos šķēršļus, kas traucē šādas iepirkuma procedūras ieviešanu, un noteikt galvenās aktivitātes, kā šos šķēršļus pārvarēt;
  • īstenot zaļāka iepirkuma pilotprojektus;
  • veicināt plašāku šāda iepirkuma procedūras izmantošanu nacionālajā, reģionālajā un Eiropas līmenī, jo īpaši pievēršot uzmanību uz zaļā iepirkuma procedūras izmantošanu tādām produktu grupām kā IT un mājsaimniecības iekārtas.

Projekta mērķa grupa ir jebkurš pasūtītājs – ministrijas, pašvaldības, valsts un dažādu citu nozaru uzņēmumi, vairumtirgotāji, pircēju asociācijas, politisko lēmumu pieņēmēji –, kas ir atbildīgs par ilgtspējīgu iepirkumu visos lēmumu pieņemšanas līmeņos. •

 

Papildu informācija par projektu:
SIA «Ekodoma»
Rīgā, Noliktavas ielā 3-3
http://www.ekodoma.lv
gunta@ekodoma.lv
Tālr. 67323212