Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 

Rīta līnija.

Badmintons.

Kopīgā maltīte.
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

Pastum, pastum, pietupies...

Lelde Stumbre


Kad dzirdam šo pazīstamo melodiju, kājas pašas sāk cilāties; kad atskan arī vārdi un pat padomi, kā darboties, gribas arvien trakāk. Brīvdabas burziņos, starp citu, piedalās ne tikai jaunieši, bet arī pavisam nopietni ģimenes cilvēki, kuri varbūt vēl vakar risināja dažādas problēmas, piemēram, ko darīt, lai ģimeni atkal apvie-notu, saliedētu un sadraudzinātu? Varbūt izbraukt dabā?

Gandrīz katrs sevi cienošs plašsaziņas līdzeklis uzskata par savu pienākumu izbārstīt vērtīgus padomus šajā sakarā. Arī mums ir viens kārtīgs padoms – lūdzu, lietojiet veseli!

Vasara sākusi savu uzvaras gājienu, un dārzos, pie viesu mājām, pļaviņās, upju un ezeru krastos parādās atpūtnieki, iekurina grilu, izsaiņo piknika grozu un – sāk ēst! Pirmās stundas paiet itin jestri – kamēr darbojas grils, kamēr iekož... Bet tad, kad vēders pilns un pirmās sarunas izrunātas, iestājas tas pats vecais – īsti nav ko darīt. Sauļoties? Peldēt? Var jau, bet tomēr... nav ko darīt. Viesu nami cenšas piedāvāt dažādas atrakcijas, taču parasti tās aprobežojas ar pirti, vizināšanos ar laivu vai ūdensvelosipēdu un pastaigām pa apkārtnes skaistākajām vietām. Bet, ja ģimene sasparojusies atbraukt uz trim, četrām dienām vai pat nedēļu?


Izrādās, ka vesela nedēļa var paiet nemanot, ja organizē Ģimenes Vasaras Spēles Brīvā Dabā. Kā tās organizēt, kādas spēles iekļaut – tas jau atkarīgs no ģimenes fantāzijas lidojuma. Ir tikai daži pilnīgi obligāti noteikumi, kas jāievēro:

  1. Ģimenes Vasaras Spēlēs piedalās pilnīgi visi ģimenes locekļi, kuri ieradušies attiecīgajā atpūtas vietā. Nav nekādu izņēmumu, ja nu vienīgi zīdainīšiem ļauj mierīgi gulēt un visā noskatīties.
  2. Ģimenes Vasaras Spēlēs pilnīgi visi dalībnieki ir uzvarētāji. Jau laikus sarūpētais balvu fonds paredz dažnedažādas balvas un balviņas katram dalībniekam.

Sagatavošanās

Izstāstīšu par pieredzi, ko jau piecu vasaru garumā ieguvušas divas radu saimes – Sūnu un Avotu ģimene – un kurām Ģimenes Vasaras Spēles nu kļuvušas par tradīciju.

Sagatavošanās šim pasākumam tomēr ir nepieciešama, nevar tā vienkārši atbraukt un tad sākt domāt, ko darīsim... Sāk ar to, ka jau laikus uz četrām dienām tiek aizrunāta kāda atpūtas vieta – katrreiz citā Latvijas novadā –, tāda, lai blakus būtu gan ūdens, gan sporta spēļu laukums. Pirmajā vasarā uz spēlēm devās tikai abu ģimeņu vēl jauneklīgie vecāki un bērni, kuri bija tajā vecumā, kad viņus vēl vienus nevar atstāt. Otrajā vasarā pievienojās vecāku brāļi un māsas, trešajā, ceturtajā un piektajā vasarā dalībnieku skaits jau sasniedza aptuveni 40 cilvēku, jo vecākie bērni bija paņēmuši līdzi arī savu draugu vai draudzeni, un, ticiet vai ne, piedalījās visi – arī paši kautrīgākie, lempīgākie un nihilistiskākie. Jo, lai gan tās ir Ģimenes Vasaras Spēles, tomēr galvenais, kā noprotat, te tiešām nav rezultāti un sasniegumi, bet gan – piedalīšanās, azarts un jautrība.

Piecu vasaru pieredze rāda, ka obligāti vajadzīgs karogs – krāsains, jautrs, pašu šūdināts, kas lepni plīvo visu Spēļu laiku. Pirmajā vakarā, kad visi dalībnieki ieradušies, tiek iekurts lielais ugunskurs, vārīta kopējā zupa un mastā uzvilkts Vasaras Spēļu karogs. Vakaru nav ieteicams vilkt garumā, jo pirmā Spēļu diena sākas agri – jau septiņos no rīta jādzer kafija un jāpaēd brokastis, lai ap astoņiem var sākties. Kas?

Tas ir nākamais pavisam noteikti nepieciešamais noteikums, kuru būtu vēlams ievērot, lai spēles risinātos bez liekas aizķeršanās, proti, rūpīgi izstrādāts dienas plāns – kādas spēles, kad un kādā secībā katru dienu notiek. Tas ir svarīgi, jo nevar, piemēram, pēc futbola spēles doties uz badmintona čempionātu, jāsaprot, ka spēlētāji ir noguruši un tiem nepieciešama atpūta. Sūnu un Avotu ģimenēm šis plāns kļuva ar katru gadu interesantāks, jo ikvienam dalībniekam ienāca prātā kāda spēle, ko varētu iekļaut Ģimenes Olimpiādē: «Aklās vistiņas», «Kaļim-bam-ba!», «Bultiņas» (apslēptās mantas meklēšana), «Gurķi»... Kā noprotat, spēļu diapazons ir visai plašs – sākot no tradicionālām sporta un beidzot ar aizmirstām bērnības un pašizdomātām spēlēm, piemēram, šķēršļu skrējiens, kurā šķēršļi ir bļodas ar ūdeni, nelieli koki vai sētas – jebkas, ko turpat tuvumā varat atrast.

Tātad Ģimenes Vasaras Spēļu organizatoram jau ziemas tumšajos vakaros vajadzētu izstrādāt spēļu plānu, mēģinot iekļaut tajā visas idejas un izkārtojot spēles pa dienām tā, lai tas nevienam nebūtu par grūtu, jo jāņem vērā taču tas, ka spēļu dalībnieki nekādā gadījumā nav profesionāli sportisti un galvenais ir nevis ātrums, bet katra cilvēka piedalīšanās. Kad plāns ir izveidots, mākslinieciski noformēts (jo katras vasaras plāns iegulsies ģimenes arhīvā) un visas četras dienas piepildītas, var droši doties uz izvēlēto atpūtas vietu.

Vēl viens ieteikums. Katru vasaru izvēlas vienu, galveno, spēļu organizatoru, parasti no tās ģimenes, kura iepriekšējās spēlēs ieguvusi galveno, ceļojošo, balvu. Arī tas ir svarīgi, jo organizēšanā ietilpst gan spēļu plāna sastādīšana, gan materiālās bāzes izveidošana. Sūnu un Avotu ģimene, saprotams, izmaksas sadala savā starpā līdzīgi – gan par atpūtas vietu, gan pārtiku. Tomēr spēlēm nepieciešami arī dažādi palīglīdzekļi: bumbas, badmintona raketes, basketbola grozs, lidojošie šķīvīši un citi. Tad nu būtu vēlams vismaz aptuveni saprast, kāda naudas summa vajadzīga šo spēļu nodrošināšanai.

Saulains, skaidrs vasaras rīts

Jā, tas, protams, ir vissvarīgākais – lai spēļu laikā būtu skaists laiks, jo gribam taču būt dabā, gribam arī peldēt, šļakstīties, pusdienot turpat zālītē vai atpūsties koku paēnā. Tomēr jārēķinās arī ar to, ka laika apstākļi mūs piepeši var nelāgi pievilt un kādu dienu nāksies pavadīt telpās. Šādiem gadījumiem spēļu organizatoram pie rokas jābūt plānam «B» – arī telpās var spēlēt daudz un dažādas spēles, sākot no šautriņu mešanas mērķī, «Bojāto telefonu», «Mēmo šovu» un beidzot ar visdažādākajām galda spēlēm.

Tomēr mūsu gadījumā laiks bija brīnišķīgs: rīts uzausa silts, saulains, diena paredzama pat diezgan karsta.

Rīts sākas ar Ģimenes Vasaras Spēļu atklāšanas ceremo-niju – dalībnieku parādi un karoga uzvilkšanu mastā. Tad tiek noskaidroti dažādi organizatoriski jautājumi un goda vietā nolikta ceļojošā balva – mūsu ģimenei tā bija zupas karote speciālā turētājā.

Un tad viss sākas! Badmintona čempionāts, tautas bumba, volejbols, futbols, stafetes skrējiens ar dažādu priekšmetu pārvietošanu, lidojošā šķīvīša lidināšana... Visa lielā kompānija katrai spēlei tiek sadalīta komandās, kurās dalībnieki sakārtojas pēc spēku samēriem, lai izturības un veiklības ziņā komandas būtu līdzvērtīgas.

Paralēli sportiskajām sacensībām notiek arī jautras pašizdomātas spēles, piemēram, «Dvieļbumbas šovs» (bumbas ķeršana ar izstieptiem dvieļiem), vecās somas izmešana (vecās somas īpašnieks met to pāri galvai, cik tālu vien var aizmest), «Zaļo līdaciņu šovs» volejbolā (zemo piespēļu uztveršana, kur vērtē tehniskos rādītājus), pupiņu vākšana (dalībniekiem jāsavāc pļaviņā izbērts 1 kg pupiņu – kurš savāc vairāk, tas ir uzvarētājs), «Vašbļodas regate» (lielā bļodā vai vannā komandu dalībnieki palaiž paštaisītus papīra kuģīšus), «Dzintara airis» (uz laivas aira novieto trauku ar ūdeni un ar to jānostaigā attiecīga distance, ūdeni neizlejot), golfs (pļaviņā izliek maršrutu no dažādiem priekšmetiem, jācenšas sist bumbiņu pa šo distanci un trāpīt vārtiņos), kastings (ar spiningu jācenšas aizsviest āķi līdz noteiktai vietai), golfs ar lidojošajiem šķīvīšiem (novieto uz zemes trīs hula-hup riņķus un cenšas tajos ielidināt šķīvīti). Saprotams, arī peldēšana visādos veidos un visām vecuma grupām – kā tad nu bez tās vasaras vidū! Ātruma skrējiens ar koka kājām, bet, ja kāds nemāk ar tām staigāt, jāiemācās! Notiek arī dažādi konkursi, piemēram, «Gailīšu lamatas», kad visi dodas uz pļavu vai upmalu, meklē smilgas un cenšas no tām «izvilkt» lielāko un izteiksmīgāko «gailīti».

Balvas, balvas, balvas...

Saprotams, ka balvas ir vajadzīgas, un, jo to vairāk, jo labāk. Turklāt balvas iegūst visi – arī visjaunākais, kuram piešķir balvu par centību!

Mūsu ģimenes spēlēs konkursu, spēļu un sacensību uzvarētājiem tiek piešķirti punkti, un trešās dienas beigās, kad spēles faktiski beigušās, tos saskaita. Vakarā pie ugunskura uzvarētājus svinīgi apbalvo – vai nu atraktīvākās, sportiskākās vai izdomas bagātākās ko-mandas, vai atsevišķus dalībniekus. Piemēram, vienai no mūsu ģimeņu spēļu dalībniecēm nepaveicās – viņa, tikko atbraukusi, saslima un divas dienas bija faktiski nelietojama. Tomēr trešajā dienā viņa atkal bija uz kājām, tādēļ saņēma balvu «Par atgriešanos spēlēs». Kāds dalībnieks nebija mierā ar tiesnešu lēmumu – viņš saņēma balvu «Taisnīgā mērglāze». Balvas var izdomāt visiem gadījumiem un visiem dalībniekiem, jo īpaši atceroties mazus bērnus – viņiem balvas jāsaņem obligāti! – un pusaudžus, kuri pret publisku novērtējumu ir sevišķi jūtīgi.

Galvenās, ceļojošās, balvas ieguvējs uzņemas organizēt nākamās Ģimenes Vasaras Spēles: meklē spēļu norises vietu, sastāda plānu un rēķina izmaksas.

Pēdējais vakars...

Kāds tad var būt pēdējais vakars? Protams, jautrs! Visi ir pārguruši un satraukti, spēles beigušās, bet priekšā vēl balvu saņemšana. Pēdējā vakarā var atļauties lēnā garā cept desiņas un dzert alu vai pat šampanieti par godu uzvarētājiem. Interesanti, ka pirmajās vasarās, kad spēlēm pievienojās jaunieši, bija neliela problēma ar alkohola lietošanu, un tas manāmi jauca spēļu noskaņu un ritmu. Tomēr pāris pēdējās vasarās iedzert mīļotāji sapratuši, ka alkohols šajā pasākumā jautrību un azartu neveicina – tieši otrādi. Visi zina, ka pēdējais vakars būs pats jautrākais, jo sacensības beigušās un nākamā diena paredzēta vienīgi atpūtai. Tad mūsu ģimenes līksmo uz pilnu klapi, pārsteigdamas viesu nama saimniekus un vietējos ar traku, daudzbalsīgu dziedāšanu līdz rīta gaismai, kad pat gulētgribošie kaimiņi nākamajā rītā vien samierinoši smaida.

Četras dienas pagājušas nemanot. Te aprakstīts viens kārtīgs, izplānots pasākums, kas veidojies piecu gadu garumā. Tikpat labi ģimene ar krietni mazāku dalībnieku skaitu, izbraucot dabā, var vienkārši izmantot kādu no šo spēļu idejām, lai izbrauciens neaprobežotos vien ar šašlikiem, alu un sāpošu galvu nākamajā rītā. Turklāt lieliskākais ir tas, ka šādās spēlē iespējams sapulcēt radiniekus, kuri citādi varbūt satiekas tikai kāzās un bērēs, un spēļu laikā nav laika kašķiem, intrigām vai tenkošanai. Spēlēs visi spēlē! •