Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu saņemta 1 atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

«Bioloģiskās augkopības pamati»
Sastādītājas: Irina Miške, Dagmāra Brutāne, Ilze Žola

«Nordik»; 2007

Savā dārzā es negribu lietot ne ķīmiskus augu mēslošanas preparātus, ne tikpat ķīmiskus nezāļu iznīcināšanas līdzekļus. Gribu bioloģiski tīru dilli, loku vai kāpostgalvu, un tas pats, starp citu, attiecas arī uz puķēm un košumkrūmiem, augļkokiem un vispār uz visu, kas manā dārzā aug! Jo gribu ne tikai tīrus augļus no sava dārza, bet arī tīru zemi un nepiesārņotus gruntsūdeņus. Vienīgais jautājums: kā to panākt? Varbūt ar tautas metodēm? Varbūt ar... Ar ko? Izdevniecība «Nordik» piedāvā informāciju par plašu, daudzveidīgu palīglīdzekļu klāstu ne tikai lielajām bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībām, bet arī piemāju dārziem un nelielām saimniecībām, kuru saimnieki grib saimniekot videi draudzīgi, audzēt bioloģiski tīrus augļus un dārzeņus un rūpēties par savu veselību. Šajā apjomīgajā grāmatā apkopoti ne tikai skaidrojumi par dažādiem augiem, augu kultūrām un saimniekošanas metodēm, bet uzskaitīti un raksturoti augu kaitēkļi, slimības un to apkarošana tieši bioloģiskajā augkopībā. Te būs daudz labas un noderīgas informācijas.

Grāmatā atradīsit arī bioloģiskās saimniecības veidošanas, produktu sertificēšanas, pārstrādes un realizācijas noteikumus. Te ievietoti arī Eiropas Parlamenta un Padomes dokumenti, kas regulē bioloģiskajās saimniecībās pieļaujamās darbības, kā arī skaidrojošā vārdnīca, kas palīdzēs orientēties zinātniskajos terminos. Šī grāmata būs neatsverams palīgs videi draudzīgā saimniekošanā ne tikai man, neprofesionālim, bet arī jau zinošiem praktiķiem. Lai viss aug griezdamies!

Keita Breivermena
«Es, Frīda...»

«Tapals»; 2007

Grāmatas nosaukumā viss ir pateikts: slavenā meksikāņu māksliniece Frīda Kalo iedziļināsies savas pretrunīgās personības dziļumos un aizraus mūs sev līdzi. Ar savu tumšo, bargo acu skatienu viņa skatās tev tieši virsū un saka: «Tā esmu es, Frīda, un man ir ko teikt!» Mākslinieks ir personība, brīžiem smaga, traģiska un neizprotama. Caur sevi viņš redz pasauli, savus līdzcilvēkus, caur sevi rada savu skatījumu. Nav nekādas jēgas pārmest māksliniekam egoismu, jo viņa egoisms sakņojas nepārvaramā vēlmē parādīt to citiem, uzspiest savu pasaules skatījumu, jo lielam māksliniekam parasti ir taisnība – viņa redzējums ir tā vērts, lai tam pievērstu uzmanību.

Autore K. Breivermena radījusi savu versiju par spožās meksikānietes dzīvi, un arī tā ir mākslinieku privilēģija – viņu dzīve ir citu mākslinieku darbības lauks, un tās arvien būs tā vērtas, lai varbūt izprastu kādu šīs dzīves šķautni, bez kuras Mākslas nebūtu.

Aivars Berķis, Daina Bruņiniece, Ēriks Hānbergs
«100 lauku sētas Latvijā»

«Jumava»; 2007

Šī ir jau trešā apgāda «Jumava» izdotā grāmata par lauku sētām mūsdienu Latvijā. Tās piecpadsmit gadu laikā meklēja, sameklēja un apciemoja šie trīs populārie cilvēki kopā ar citiem žūrijas kolēģiem. Galvenais kritērijs, protams, bija sakoptība. Bet tās piedalījušās arī visdažādākajos tematiskajos konkursos: pagrabs lauku sētā, pirts lauku sētā, karoga vieta, bērnu vieta, avots, dīķis, bioloģiskā saimniecība un vēl daudz kas cits. Nu iznākusi skaista, var teikt, bilžu grāmata – 100 labākās lauku sētas redzamas visā to krāšņumā un apvienojušās vienā, skaistā izdevumā. Tomēr ne jau tikai bildes tur redzamas, izlasāms arī stāsts – par sētu, par ģimeni, tās tradīcijām, saimniekošanas paņēmieniem un atpūtu.

Simt skaistu, sakoptu sētu – vai tas ir maz vai daudz? Maz gan... Ļoti maz. Protams, to ir vairāk, jo ne visas pieteicās konkursiem, un arī grāmata ir tikai grāmata – tai jābūt tik smagai, lai var rokās noturēt, ne smagākai. Tomēr arī paši autori atzīst, ka skaistu sētu pie mums daudz, bet varētu būt vēl un vēl vairāk. Ir daudz iemeslu, kādēļ visas lauku sētas nav spējušas sakopties. Grāmatā mēģināts arī tos apkopot. Tomēr galvenais laikam ir panākts – pētot šo grāmatu, gribas skriet un sakopt savu sētu tik skaistu, tik skaistu... kā nevienam!

«Ķemeru nacionālā parka putni»
Redaktori – Māris Strazds un Jānis Ķuze

«Jumava»; 2006

Faktiski – enciklopēdija. Par Ķemeru nacionālo parku. Bet vairāk tomēr – par putniem, par putniem vispār. Jo gandrīz visi Latvijā sastopamie putni jau šeit ir aplūkoti. Un aplūkot viņus grāmatā tiešām ir vērts, jo tik lieliskas putnu fotogrāfijas man vēl nav nācies redzēt nevienā Latvijā publicētā grāmatā! Šis, protams, būs fundamentāls atskaites punkts turpmākajiem novērojumiem un pētījumiem Ķemeru nacionālajā parkā, un līdz ar to arī pamats secinājumiem par putnu skaita dinamiku nākotnē.

Tomēr es iesaku šo grāmatu ne tikai putnu vērotājiem, kuriem tā jau noteikti ir, bet arī jebkuram dabas draugam, jo, kā ievadā saka paši grāmatas redaktori: «Ja šīs grāmatas pētīšana, kaut vai mūsu kļūdas meklējot, jums sagādās tikpat daudz azarta kā mums, pie tās strādājot, ja grāmatā iekļautie dokumenti un brīnišķīgās putnu fotogrāfijas liks jums nolikt grāmatu pie malas un iet meklēt oriģinālus – vērot pašus putnus –, tad tā savu uzdevumu būs veikusi. Jo patiesība ir tur – ārā.»

Man šķiet, ka grāmata lieliski tikusi galā ar savu uzdevumu. Tiešām – laiks likt visas grāmatas pie malas un doties ārā, jo tieši šobrīd – maijā un jūnijā – ir iespējams veikt vislieliskākos putnu novērojumus! Varbūt tieši tev izdodas novērot tādu putnu, kas šai grāmatā vēl nav iekļauts? Jo patiesība ir tur – ārā.

 

Ģ. Strazdiņš