Vides Vēstis
Viss atpūtai dabā
Dabas dati

Bioloģiski!
 
 

Izdrukāt

Par šo rakstu nav saņemta neviena atsauksme
Apskatīt atsauksmes · Pievienot atsauksmi

«Vides Vēstu» lasītāju viedoklis

Aija Caune
Hipotēku bankas projektu nodaļas vadītāja

Žurnāls «Vides Vēstis» manā bibliotēkā krājas jau vairākus gadus. Priecājos, ka mēs – vides draugi – varam būt līdzvērtīgi medniekiem, makšķerniekiem un dārzniekiem, kam arī ir savi žurnāli. Žurnālā rodu iedvesmu, kā arī gūstu lietderīgu praktisko informāciju, ko vēl varētu darīt vides labā; tas ļauj arī orientēties aktuālākajā vides informācijā. Ja nebūtu «Vides Vēstu», informāciju par vides jautājumiem tik koncentrētā veidā būtu daudz grūtāk atrast. Paldies, un sveiciens jubilejā!

Jānis Pakalns
Zaļais zemnieks no Durbes

Kas man ir «Vides Vēstis»? Pirmās vīzijas: domās redzu, kā Lelde vizina mūs uz velosipēda gar romantisku Rīgas namiņu koka slēģiem; kā Ilmārs, biezoknī pa priekšu ejot, atliec egles zaru; jūtu, kā Anitra pacietīgi skrubina kādu kambarīti mūsu ikdienā aprepējušajās sirdīs, un, skat, atkal un atkal daži no mums skatās tālāk par veikala plauktu, redz pasauli skaistu esam un aizdomājas, vai to plauktu nav par daudz. Atceros «Vides Vēstu» pirmos numurus, kad tā bija pirmā mācību literatūra bioloģiskajiem zemniekiem, bet redakcijas darbinieki – pirmie, kas līdzēja zaļajiem zemniekiem ienākt Rīgā, kas sagādāja ne tikai tirgošanās iespējas, bet arī neaizmirstamus svētkus.

Agrāk savu darbošanos mēdzu samērot ar sava skolotāja Imanta Heinacka viedokli, sak, ko viņš, sēdot uz mākoņa maliņas, par to visu teiktu. Tagad atšķiru kādu «Vides Vēstu» numuru un... nolaižos uz zemes. Tā vietā, lai ar degunu bīdītu mākoņus, ir tik daudz vēl jādara un jāaizstāvas pret to, kas NAV jādara, lai Zeme rimti un mierīgi pulsētu vēl ilgi. Un es saudzīgi paveru modušos zemi, es iekaisu sēklu un piesedzu to. Es balsoju PAR.

Rita Teivāne
Bioloģe, higiēniste, toksikoloģe

«Vides Vēstis» abonēju un lasu jau kopš paša pirmā numura, turklāt esmu saglabājusi visus žurnāla numurus. Kādēļ tā? Domāju, ka tas ir pašlaik vispopulārākais žurnāls un arī – visgodīgākais. Tādēļ labprāt to rādu un dāvinu citiem, jo uzskatu, ka žurnālā risinātās tēmas var iespai-dot sabiedrisko domu. Nekas jau nav svarīgāk kā censties saglabāt tīru vidi. Ja vide mums apkārt būs vesela, arī paši būsim veseli – nevajadzēs tērēt lielu naudu zālēm un ārstēšanai. Tādēļ «Vides Vēstis» veic grūtu, dažkārt pat bīstamu, bet visiem mums vajadzīgu darbu.

Dzintra Vilks
Tekstilmāksliniece

Jūsu žurnālu lasu regulāri, mīlu to no visas sirds un, protams, atbalstu visas vides aizsardzības idejas. Tā kā mana dzīve aizrit lauku apvidū, labprāt ievēroju arī vērtīgos padomus, kā savu dzīvi veidot videi draudzīgu. Nemaz tik sarežģīti tas nav. Būtu labi, ja arī mūsu valdība atbalstītu vides aizsardzību Latvijā, kaut gan žurnālam arī ir spēks.

Jānis Avotiņš
Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja direktors

Sirsnīgi sveicu «Vides Vēstis» apaļajā jubilejā! Kā regulārs žurnāla lasītājs jau no tā pirmajiem numuriem ar prieku esmu vērojis žurnāla izaugsmi. Pirmajos gados to vairāk uztvēru kā Vides aizsardzības kluba iekšēju izdevumu, kas atspoguļoja dažādām VAK nodaļām un arī aktīvākajiem VAK biedriem aktuālas problēmas un saistošus jautājumus. Līdz ar to arī tā lasītāju loks bija samērā šaurs. Jau deviņdesmito gadu otrajā pusē žurnāls sāka iet tautās – paplašinājās rakstu tematika, pieauga izglītojošo un vides apziņu veidojošo rakstu skaits. Turklāt pat šauri specializēti raksti tika un tiek arī šodien rakstīti plašai sabiedrībai viegli uztveramā un saprotamā valodā. Netiek aizmirsti Latvijas sabiedrībai aktuāli jautājumi – lai ieskatāmies kaut vai pirmsjubilejas numurā: atomenerģētika, ūdensputnu aizsardzības problēmas Rīgas ostā, izlietota iepakojuma savākšana un pārstrāde u. c. Un, lai gan žurnālam nereti bijuši finansiāli smagi periodi, tam joprojām saglabāta ļoti demokrātiska cena, vēl vairāk – tā iespiešanā sāka izmantot reciklētu papīru un videi draudzīgas tipogrāfijas krāsas, bet tiesības lietot vārdkopu «videi draudzīgs» parasti nozīmē arī lielākas izmaksas. Tomēr galvenā panākumu atslēga neapšaubāmi ir meklējama žurnāla veidotājos – tajā entuziastu pulkā, kuru pašaizliedzīga darba rezultātā «Vides Vēstis» ir kļuvušas par žurnālu ar plašu lasītāju pulku un augstu reitingu, kura ieguldījumu sabiedrības izglītošanā un vides apziņas veidošanā ir grūti pārvērtēt. Gribu novēlēt šai domubiedru grupai neapstāties pie sasniegtā, izvirzīt jaunus ambiciozus mērķus, turpināt pilnveidot «Vides Vēstis», jo vides laukā darāmā pietiks vēl daudzus gadus.